Home
>
Library
>
New
>
John Dargavel Smith
>
The Mahabharata In Sanskrit
>
Book 15. Chapter 15
Book 15. Chapter 15
The Mahabharata In Sanskrit
Book 15
Chapter
15
1
[वै]
एवम उक्तास तु ते तेन पौरजानपदा जनाः
वृद्धेन राज्ञा कौरव्य नष्टसंज्ञा इवाभवन
2
तूष्णींभूतांस ततस तांस तु बाष्पकण्ठान महीपतिः
धृतराष्ट्रॊ महीपालः पुनर एवाभ्यभाषत
3
वृद्धं मां हतपुत्रं च धर्मपत्न्या सहानया
विलपन्तं बहुविधं कृपणं चैव सत्तमाः
4
पित्रा सवयम अनुज्ञातं कृष्णद्वैपायनेन वै
वनवासाय धर्मज्ञा धर्मज्ञेन नृपेण च
5
सॊ ऽहं पुनः पुनर याचे शिरसावनतॊ ऽनघाः
गान्धार्या सहितं तन मां समनुज्ञातुम अर्हथ
6
शरुत्वा तु कुरुराजस्य वाक्यानि करुणानि ते
रुरुदुः सर्वतॊ राजन समेताः कुरुजाङ्गलाः
7
उत्तरीयैः करैश चापि संछाद्य वदनानि ते
रुरुदुः शॊकसंतप्ता मुहूर्तं पितृमातृवत
8
हृदयैः शून्यभूतैस ते धृतराष्ट्र परवासजम
दुःखं संधारयन्तः सम नष्टसंज्ञा इवाभवन
9
ते विनीय तम आयासं कुरुराजवियॊगजम
शनैः शनैस तदान्यॊन्यम अब्रुवन सवमतान्य उत
10
ततः संधाय ते सर्वे वाक्यान्य अथ समासतः
एकस्मिन बराह्मणे राजन्न आवेश्यॊचुर नराधिपम
11
ततः सवचरणे वृद्धः संमतॊ ऽरथविशारदः
साम्बाख्यॊ बह्व ऋचॊ राजन वक्तुं समुपचक्रमे
12
अनुमान्य महाराजं तत सदः संप्रभाष्य च
विप्रः परगल्भॊ मेधावी स राजानम उवाच ह
13
राजन वाक्यं जनस्यास्य मयि सर्वं समर्पितम
वक्ष्यामि तद अहं वीर तज जुषस्व नराधिप
14
यथा वदसि राजेन्द्र सर्वम एतत तथा विभॊ
नात्र मिथ्या वचः किं चित सुहृत तवं नः परस्परम
15
न जात्व अस्य तु वंशस्य राज्ञां कश चित कदा चन
राजासीद यः परजा पालः परजानाम अप्रियॊ भवेत
16
पितृवद भरातृवच चैव भवन्तः पालयन्ति नः
न च दुर्यॊधनः किं चिद अयुक्तं कृतवान नृप
17
यथा बरवीति धर्मज्ञॊ मुनिः सत्यवती सुतः
तथा कुरु महाराज स हि नः परमॊ गुरुः
18
तयक्ता वयं तु भवता दुःखशॊकपरायणाः
भविष्यामश चिरं राजन भवद्गुणशतैर हृताः
19
यथा शंतनुना गुप्ता राज्ञा चित्राङ्गदेन च
भीष्म वीर्यॊपगूढेन पित्रा च तव पार्थिव
20
भवद बुद्धियुजा चैव पाण्डुना पृथिवीक्षिता
तथा दुर्यॊधनेनापि राज्ञा सुपरिपालिताः
21
न सवल्पम अपि पुत्रस ते वयलीकं कृतवान नृप
पितरीव सुविश्वस्तास तस्मिन्न अपि नराधिपे
वयम आस्म यथा सम्यग भवतॊ विदितं तथा
22
तथा वर्षसहस्राय कुन्तीपुत्रेण धीमता
पाल्यमाना धृतिमता सुखं विन्दामहे नृप
23
राजर्षीणां पुराणानां भवतां वंशधारिणाम
कुरु संवरणादीनां भरतस्य च धीमतः
24
वृत्तं समनुयात्य एष धर्मात्मा भूरिदक्षिणः
नात्र वाच्यं महाराज सुसूक्ष्मम अपि विद्यते
25
उषिताः सम सुखं नित्यं भवता परिपालिताः
सुसूक्ष्मं च वयलीकं ते सपुत्रस्य न विद्यते
26
यत तु जञातिविमर्दे ऽसमिन्न आत्थ दुर्यॊधनं परति
भवन्तम अनुनेष्यामि तत्रापि कुरुनन्दन
1
[vai]
evam uktās tu te tena paurajānapadā janāḥ
vṛddhena rājñā kauravya naṣṭasaṃjñā ivābhavan
2
t
ūṣṇī
bhūtāṃs tatas tāṃs tu bāṣpakaṇṭhān mahīpatiḥ
dhṛtarāṣṭro mahīpālaḥ punar evābhyabhāṣata
3
vṛddhaṃ māṃ hataputraṃ ca dharmapatnyā sahānayā
vilapantaṃ bahuvidhaṃ kṛpaṇaṃ caiva sattam
āḥ
4
pitrā svayam anujñātaṃ kṛṣṇadvaipāyanena vai
vanavāsāya dharmajñā dharmajñena nṛpeṇa ca
5
so 'haṃ punaḥ punar yāce śirasāvanato 'naghāḥ
gāndhāryā sahitaṃ tan māṃ samanujñātum arhatha
6
rutvā tu kururājasya vākyāni karuṇāni te
ruruduḥ sarvato rājan sametāḥ kurujāṅgal
āḥ
7
uttarīyaiḥ karaiś cāpi saṃchādya vadanāni te
ruruduḥ śokasaṃtaptā muhūrtaṃ pitṛmātṛvat
8
hṛdayaiḥ śūnyabhūtais te dhṛtarāṣṭra pravāsajam
duḥkhaṃ saṃdhārayantaḥ sma naṣṭasaṃjñā ivābhavan
9
te vinīya tam āyāsaṃ kururājaviyogajam
śanaiḥ śanais tadānyonyam abruvan svamatāny uta
10
tataḥ saṃdhāya te sarve vākyāny atha samāsataḥ
ekasmin brāhmaṇe rājann āveśyocur narādhipam
11
tataḥ svacaraṇe vṛddhaḥ saṃmato 'rthaviśāradaḥ
sāmbākhyo bahv ṛco rājan vaktuṃ samupacakrame
12
anumānya mahārājaṃ tat sadaḥ saṃprabhāṣya ca
vipraḥ pragalbho medhāvī sa rājānam uvāca ha
13
rājan vākyaṃ janasyāsya mayi sarvaṃ samarpitam
vakṣyāmi tad ahaṃ vīra taj juṣasva narādhipa
14
yathā vadasi rājendra sarvam etat tathā vibho
nātra mithyā vacaḥ kiṃ cit suhṛt tvaṃ naḥ parasparam
15
na jātv asya tu vaṃśasya rājñāṃ kaś cit kadā cana
rājāsīd yaḥ prajā pālaḥ prajānām apriyo bhavet
16
pitṛvad bhrātṛvac caiva bhavantaḥ pālayanti naḥ
na ca duryodhanaḥ kiṃ cid ayuktaṃ kṛtavān nṛpa
17
yathā bravīti dharmajño muniḥ satyavatī sutaḥ
tathā kuru mahārāja sa hi naḥ paramo guru
ḥ
18
tyaktā vayaṃ tu bhavatā duḥkhaśokaparāya
ṇāḥ
bhaviṣyāmaś ciraṃ rājan bhavadguṇaśatair hṛt
āḥ
19
yathā śaṃtanunā guptā rājñā citrāṅgadena ca
bhīṣma vīryopagūḍhena pitrā ca tava pārthiva
20
bhavad buddhiyujā caiva pāṇḍunā pṛthivīkṣitā
tathā duryodhanenāpi rājñā suparipālit
āḥ
21
na svalpam api putras te vyalīkaṃ kṛtavān nṛpa
pitarīva suviśvastās tasminn api narādhipe
vayam āsma yathā samyag bhavato viditaṃ tath
ā
22
tathā varṣasahasrāya kuntīputreṇa dhīmatā
pālyamānā dhṛtimatā sukhaṃ vindāmahe nṛpa
23
rājar
ṣīṇāṃ
purāṇānāṃ bhavatāṃ vaṃśadhāriṇām
kuru saṃvaraṇādīnāṃ bharatasya ca dhīmata
ḥ
24
vṛttaṃ samanuyāty eṣa dharmātmā bhūridakṣiṇaḥ
nātra vācyaṃ mahārāja susūkṣmam api vidyate
25
uṣitāḥ sma sukhaṃ nityaṃ bhavatā paripālitāḥ
susūkṣmaṃ ca vyalīkaṃ te saputrasya na vidyate
26
yat tu jñātivimarde 'sminn āttha duryodhanaṃ prati
bhavantam anuneṣyāmi tatrāpi kurunandana
oriental rugs and oriental carpets note
|
introduction mystery mysticism nyahbinghi rastafarian
Home
>
Library
>
New
>
John Dargavel Smith
>
The Mahabharata In Sanskrit
>
Book 15. Chapter 15