Home
>
Library
>
New
>
John Dargavel Smith
>
The Mahabharata In Sanskrit
>
Book 13. Chapter 116
Book 13. Chapter 116
The Mahabharata In Sanskrit
Book 13
Chapter
116
1
[य]
अहिंसा परमॊ धर्म इत्य उक्तं बहुशस तवया
शराद्धेषु च भवान आह पितॄन आमिष काङ्क्षिणः
2
मांसैर बहुविधैः परॊक्तस तवया शराद्धविधिः पुरा
अहत्वा च कुतॊ मांसम एवम एतद विरुध्यते
3
जातॊ नः संशयॊ धर्मे मांसस्य परिवर्जने
दॊषॊ भक्षयतः कः सयात कश चाभक्षयतॊ गुणः
4
हत्वा भक्षयतॊ वापि परेणॊपहृतस्य वा
हन्याद वा यः परस्यार्थे करीत्वा वा भक्षयेन नरः
5
एतद इच्छामि तत्त्वेन कथ्यमानं तवयानघ
निचयेन चिकीर्षामि धर्मम एतं सनातनम
6
कथम आयुर अवाप्नॊति कथं भवति सत्त्ववान
कथम अव्यङ्गताम एति लक्षण्यॊ जायते कथम
7
[भ]
मांसस्य भक्षणे राजन यॊ ऽधर्मः कुरुपुंगव
तं मे शृणु यथातत्त्वं यश चास्य विधिरूत्तमः
8
रूपम अव्यङ्गताम आयुर बुद्धिं सत्त्वं बलं समृतिम
पराप्तु कामैर नरैर हिंसा वर्जिता वै कृतात्मभिः
9
ऋषीणाम अत्र संवादॊ बहुशः कुरुपुंगव
बभूव तेषां तु मतं यत तच छृणु युधिष्ठिर
10
यॊ यजेताश्वमेधेन मासि मासि यतव्रतः
वर्जयेन मधु मांसं च समम एतद युधिष्ठिर
11
सप्तर्षयॊ वालखिल्यास तथैव च मरीचिपाः
अमांस भक्षणं राजन परशंसन्ति मनीषिणः
12
न भक्षयति यॊ मांसं न हन्यान न च घातयेत
तं मित्रं सर्वभूतानां मनुः सवायम्भुवॊ ऽबरवीत
13
अधृष्यः सर्वभूतानां विश्वास्यः सर्वजन्तुषु
साधूनां संमतॊ नित्यं भवेन मांसस्य वर्जनात
14
सवमांसं परमांसेन यॊ वर्धयितुम इच्छति
नारदः पराह धर्मात्मा नियतं सॊ ऽवसीदति
15
ददाति यजते चापि तपस्वी च भवत्य अपि
मधु मांसनिवृत्त्येति पराहैवं स बृहस्पतिः
16
मासि मास्य अश्वमेधेन यॊ यजेत शतं समाः
न खादति च यॊ मंसं समम एतन मतं मम
17
सदा यजति सत्रेण सदा दानं परयच्छति
सदा तपस्वी भवति मधु मांसस्य वर्जनात
18
सर्वे वेदा न तत कुर्युः सर्वयज्ञाश च भारत
यॊ भक्षयित्वा मांसानि पश्चाद अपि निवर्तते
19
दुष्करं हि रसज्ञेन मांसस्य परिवर्जनम
चर्तुं वरतम इदं शरेष्ठं सर्वप्राण्य अभर परदम
20
सर्वभूतेषु यॊ विद्वान ददात्य अभर दक्षिणाम
दाता भवति लॊके स पराणानां नात्र संशयः
21
एवं वै परमं धर्मं परशंसन्ति मनीषिणः
पराणा यथात्मनॊ ऽभीष्टा भूतानाम अपि ते तथा
22
आत्मौपम्येन गन्तव्यं बुद्धिमद्भिर महात्मभिः
मृत्युतॊ भयम अस्तीति विदुषां भूतिम इच्छताम
23
किं पुनर हन्यमानानां तरसा जीवितार्थिनाम
अरॊगाणाम अपापानां पापैर मांसॊपजीविभिः
24
तस्माद विद्धि महाराज मांसस्य परिवर्जनम
धर्मस्यायतनं शरेष्ठं सवर्गस्य च सुखस्य च
25
अहिंसा परमॊ धर्मस तथाहिंसा परंतपः
अहिंसा परमं सत्यं ततॊ धर्मः परवर्तते
26
न हि मांसं तृणात काष्ठाद उपलाद वापि जायते
हत्वा जन्तुं ततॊ मांसं तस्माद दॊषॊ ऽसय भक्षणे
27
सवाहा सवधामृत भुजॊ देवाः सत्यार्जव परियाः
करव्यादान राक्षसान विद्धि जिह्मानृत परायणान
28
कान्तारेष्व अथ घॊरेषु दुर्गेषु गहनेषु च
रात्राव अहनि संध्यासु चत्वरेषु सभासु च
अमांस भक्षणे राजन भयम अन्ते न गच्छति
29
यदि चेत खादकॊ न सयन न तदा घातकॊ भवेत
घातकः खादकार्थाय तं घातयति वै नरः
30
अभक्ष्यम एतद इति वा इति हिंसा निवर्तते
खादकार्थम अतॊ हिंसा मृगादीनां परवर्तते
31
यस्माद गरसति चैवायुर हिंसकानां महाद्युते
तस्माद विवर्जयेन मांसं य इच्छेद भूतिम आत्मनः
32
तरातारं नाधिगच्छन्ति रौद्राः पराणिविहिंसकाः
उद्वेजनीया भूतानां यथा वयालमृगास तथा
33
लॊभाद वा बुद्धिमॊहाद वा बलवीर्यार्थम एव च
संसर्गाद वाथ पापानाम अधर्मरुचिता नृणाम
34
सवमांसं परमांसेन यॊ वर्धयितुम इच्छति
उद्विग्नवासे वसति यत्र तत्राभिजायते
35
धन्यं यशस्यम आयुष्यं सवर्ग्यं सवस्त्ययनं महत
मांसस्याभक्षणं पराहुर नियताः परमर्षयः
36
इदं तु खलु कौन्तेय शरुतम आसीत पुरा मया
मार्कण्डेयस्य वदतॊ ये दॊषा मांसभक्षणे
37
यॊ हि खादति मांसानि पराणिनां जीवितार्थिनाम
हतानां वा मृतानां वा यथा हन्ता तथैव सः
38
धनेन करायतॊ हन्ति खादकश चॊपभॊगतः
घातकॊ वधबन्धाभ्याम इत्य एष तरिविधॊ वधः
39
अखादन्न अनुमॊदंश च भावदॊषेण मानवः
यॊ ऽनुमन्येत हन्तव्यं सॊ ऽपि दॊषेण लिप्यते
40
अधृष्यः सर्वभूतानाम आयुष्मान नीरुजः सुखी
भवत्य अभक्षयन मांसं दयावान पराणिनाम इह
41
हिरण्यदानैर गॊदानैर भूमिदानैश च सर्वशः
मांसस्याभक्षणे धर्मॊ विशिष्टः सयाद इति शरुतिः
42
अप्रॊक्षितं वृथा मांसं विधिहीनं न भक्षयेत
भक्षयन निरयं याति नरॊ नास्त्य अत्र संशयः
43
परॊक्षिताभ्युक्षितं मांसं तथा बराह्मण काम्यया
अल्पदॊषम इह जञेय विपरीते तु लिप्यते
44
खादकस्य कृते जन्तुं यॊ हन्यात पुरुषाधमः
महादॊषकरस तत्र खादकॊ न तु घातकः
45
इज्या यज्ञश्रुतिकृतैर यॊ मार्गैर अबुधॊ जनः
हन्याज जन्तुं मांसगृद्ध्री स वै नरकभान नरः
46
भक्षयित्वा तु यॊ मांसं पश्चाद अपि निवर्तते
तस्यापि सुमहान धर्मॊ यः पापाद विनिवर्तते
47
आहर्ता चानुमन्ता च विशिस्ता करय विक्रयी
संस्कर्ता चॊपभॊक्ता च घातकाः सर्व एव ते
48
इदम अन्यत तु वक्ष्यामि परमाणं विधिनिर्मितम
पुराणम ऋषिभिर जुष्टं वेदेषु परिनिश्चितम
49
परवृत्ति लक्षणे धर्मे फलार्थिभिर अभिद्रुते
यथॊक्तं राजशार्दूल न तु तन मॊक्षकाङ्क्षिणाम
50
हविर यत संस्कृतं मन्त्रैः परॊक्षिताभ्युक्षितं शुचि
वेदॊक्तेन परमाणेन पितॄणां परक्रियासु च
अतॊ ऽनयथा वृथा मांसम अभक्ष्यं मनुर अब्रवीत
51
अस्वर्ग्यम अयशस्यं च रक्षॊवद भरतर्षभ
विधिना हि नराः पूर्वं मांसं राजन अभक्षयन
52
य इच्छेत पुरुषॊ ऽतयन्तम आत्मानं निरुपद्रवम
स वर्जयेत मांसानि पराणिनाम इह सर्वशः
53
शरूयते हि पुराकल्पे नृणां वरीहि मयः पशुः
येनायजन्त यज्वानः पुण्यलॊकपरायणाः
54
ऋषिभिः संशयं पृष्टॊ वसुश चेदिपतिः पुरा
अभक्ष्यम इति मांसं स पराह भक्ष्यम इति परभॊ
55
आकाशान मेदिनीं पराप्तस ततः स पृथिवीपतिः
एतद एव पुनश चॊक्त्वा विवेश धरणीतलम
56
परजानां हितकामेन तव अगस्त्येन महात्मना
आरण्याः सर्वदैवत्याः परॊक्षितास तपसा मृगाः
57
करिया हय एवं न हीयन्ते पितृदैवतसंश्रिताः
परीयन्ते पितरश चैव नयायतॊ मांसतर्पिताः
58
इदं तु शृणु राजेन्द्र कीर्त्यमानं मयानघ
अभक्षणे सर्वसुखं मांसस्य मनुजाधिप
59
यस तु वर्षशतं पूर्णं तपस तप्येत सुदारुणम
यश चैकं वर्जयेन मांसं समम एतन मतं मम
60
कौमुदे तु विशेषेण शुक्लपक्शे नराधिप
वर्जयेत सर्वमांसानि धर्मॊ हय अत्र विधीयते
61
चतुरॊ वार्षिकान मासान यॊ मांसं परिवर्जयेत
चत्वारि भद्राण्य आप्नॊति कीर्तिम आयुर यशॊबलम
62
अथ वा मासम अप्य एकं सर्वमांसान्य अभक्षयन
अतीत्य सर्वदुःखानि सुखी जीवेन निरामयः
63
ये वर्जयन्ति मांसानि मासशः पक्षशॊ ऽपि वा
तेषां हिंसा निवृत्तानां बरह्मलॊकॊ विधीयते
64
मांसं तु कौमुदं पक्षं वर्जितं पार्थ राजभिः
सर्वभूतात्मभूतैर तैर विज्ञातार्थपरावरैः
65
नाभागेनाम्बरीषेण गयेन च महात्मना
आयुषा चानरण्येन दिलीप रघुपूरुभिः
66
कार्तवीर्यानिरुद्धाभ्यां नहुषेण ययातिना
नृगेण विष्वगश्वेन तथैव शशबिन्दुना
युवनाश्वेन च तथा शिबिनौशीनरेण च
67
शयेनचित्रेण राजेन्द्र सॊमकेन वृकेण च
रैवतेन रन्ति देवेन वसुना सृञ्जयेन च
68
दुःषन्तेन करूषेण रामालर्क नलैस तथा
विरूपाश्वेन निमिना जनकेन च धीमता
69
सिलेन पृथुना चैव वीरसेनेन चैव ह
इक्ष्वाकुणा शम्भुना च शवेतेन सगरेण च
70
एतैश चान्यैश च राजेन्द्र पुरा मांसं न भक्षितम
शारदं कौमुदं मासं ततस ते सवर्गम आप्नुवन
71
बरह्मलॊके च तिष्ठन्ति जवलमानाः शरियान्विताः
उपास्यमाना गन्धर्वैः सत्रीसहस्रसमन्विताः
72
तद एतद उत्तमं धर्मम अहिंसा लक्षणं शुभम
ये चरन्ति महात्मानॊ नाकपृष्ठे वसन्ति ते
73
मधु मांसं च ये नित्यं वर्जयन्तीह धार्मिकाः
जन्मप्रभृति मद्यं च सर्वे ते मुनयः समृताः
विशिष्टतां जञातिषु च लल्भन्ते नात्र संशयः
74
आपन्नश चापदॊ मुच्येद बद्धॊमुच्येत बन्धनात
मुच्येत तथातुरॊ रॊगाद दुःखान मुच्येत दुःखितः
75
तिर्यग्यॊनिं न गच्छेत रूपवांश च भवेन नरः
बुद्धिमान वै कुरुश्रेष्ठ पराप्नुयाच च महद यशः
76
एतत ते कथितं राजन मांसस्य परिवर्जने
परवृत्तौ च निवृत्तौ च विधानम ऋषिनिर्मितम
1
[y]
ahiṃsā paramo dharma ity uktaṃ bahuśas tvayā
śrāddheṣu ca bhavān āha pitṝn āmiṣa kāṅkṣiṇa
ḥ
2
māṃsair bahuvidhaiḥ proktas tvayā śrāddhavidhiḥ purā
ahatvā ca kuto māṃsam evam etad virudhyate
3
jāto naḥ saṃśayo dharme māṃsasya parivarjane
doṣo bhakṣayataḥ kaḥ syāt kaś cābhakṣayato guṇa
ḥ
4
hatvā bhakṣayato vāpi pareṇopahṛtasya vā
hanyād vā yaḥ parasyārthe krītvā vā bhakṣayen nara
ḥ
5
etad icchāmi tattvena kathyamānaṃ tvayānagha
nicayena cikīrṣāmi dharmam etaṃ sanātanam
6
katham āyur avāpnoti kathaṃ bhavati sattvavān
katham avyaṅgatām eti lakṣaṇyo jāyate katham
7
[bh]
māṃsasya bhakṣaṇe rājan yo 'dharmaḥ kurupuṃgava
taṃ me śṛṇu yathātattvaṃ yaś cāsya vidhirūttama
ḥ
8
rūpam avyaṅgatām āyur buddhiṃ sattvaṃ balaṃ smṛtim
prāptu kāmair narair hiṃsā varjitā vai kṛtātmabhi
ḥ
9
ṛṣīṇ
m atra saṃvādo bahuśaḥ kurupuṃgava
babhūva teṣāṃ tu mataṃ yat tac chṛṇu yudhiṣṭhira
10
yo yajetāśvamedhena māsi māsi yatavrataḥ
varjayen madhu māṃsaṃ ca samam etad yudhiṣṭhira
11
saptarṣayo vālakhilyās tathaiva ca marīcipāḥ
amāṃsa bhakṣaṇaṃ rājan praśaṃsanti manīṣiṇa
ḥ
12
na bhakṣayati yo māṃsaṃ na hanyān na ca ghātayet
taṃ mitraṃ sarvabhūtānāṃ manuḥ svāyambhuvo 'bravīt
13
adhṛṣyaḥ sarvabhūtānāṃ viśvāsyaḥ sarvajantuṣu
sādhūnāṃ saṃmato nityaṃ bhaven māṃsasya varjanāt
14
svamāṃsaṃ paramāṃsena yo vardhayitum icchati
nāradaḥ prāha dharmātmā niyataṃ so 'vasīdati
15
dadāti yajate cāpi tapasvī ca bhavaty api
madhu māṃsanivṛttyeti prāhaivaṃ sa bṛhaspati
ḥ
16
māsi māsy aśvamedhena yo yajeta śataṃ samāḥ
na khādati ca yo maṃsaṃ samam etan mataṃ mama
17
sadā yajati satreṇa sadā dānaṃ prayacchati
sadā tapasvī bhavati madhu māṃsasya varjanāt
18
sarve vedā na tat kuryuḥ sarvayajñāś ca bhārata
yo bhakṣayitvā māṃsāni paścād api nivartate
19
duṣkaraṃ hi rasajñena māṃsasya parivarjanam
cartuṃ vratam idaṃ śreṣṭhaṃ sarvaprāṇy abhara pradam
20
sarvabhūteṣu yo vidvān dadāty abhara dakṣiṇām
dātā bhavati loke sa prāṇānāṃ nātra saṃśaya
ḥ
21
evaṃ vai paramaṃ dharmaṃ praśaṃsanti manīṣiṇaḥ
prāṇā yathātmano 'bh
īṣṭā
bhūtānām api te tath
ā
22
tmaupamyena gantavyaṃ buddhimadbhir mahātmabhiḥ
mṛtyuto bhayam astīti viduṣāṃ bhūtim icchatām
23
kiṃ punar hanyamānānāṃ tarasā jīvitārthinām
arogāṇām apāpānāṃ pāpair māṃsopajīvibhi
ḥ
24
tasmād viddhi mahārāja māṃsasya parivarjanam
dharmasyāyatanaṃ śreṣṭhaṃ svargasya ca sukhasya ca
25
ahiṃsā paramo dharmas tathāhiṃsā paraṃtapaḥ
ahiṃsā paramaṃ satyaṃ tato dharmaḥ pravartate
26
na hi māṃsaṃ tṛṇāt kāṣṭhād upalād vāpi jāyate
hatvā jantuṃ tato māṃsaṃ tasmād doṣo 'sya bhakṣaṇe
27
svāhā svadhāmṛta bhujo devāḥ satyārjava priyāḥ
kravyādān rākṣasān viddhi jihmānṛta parāyaṇān
28
kāntāreṣv atha ghoreṣu durgeṣu gahaneṣu ca
rātrāv ahani saṃdhyāsu catvareṣu sabhāsu ca
amāṃsa bhakṣaṇe rājan bhayam ante na gacchati
29
yadi cet khādako na syan na tadā ghātako bhavet
ghātakaḥ khādakārthāya taṃ ghātayati vai nara
ḥ
30
abhakṣyam etad iti vā iti hiṃsā nivartate
khādakārtham ato hiṃsā mṛgādīnāṃ pravartate
31
yasmād grasati caivāyur hiṃsakānāṃ mahādyute
tasmād vivarjayen māṃsaṃ ya icched bhūtim ātmana
ḥ
32
trātāraṃ nādhigacchanti raudrāḥ prāṇivihiṃsakāḥ
udvejanīyā bhūtānāṃ yathā vyālamṛgās tath
ā
33
lobhād vā buddhimohād vā balavīryārtham eva ca
saṃsargād vātha pāpānām adharmarucitā nṛṇām
34
svamāṃsaṃ paramāṃsena yo vardhayitum icchati
udvignavāse vasati yatra tatrābhijāyate
35
dhanyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ svargyaṃ svastyayanaṃ mahat
māṃsasyābhakṣaṇaṃ prāhur niyatāḥ paramarṣaya
ḥ
36
idaṃ tu khalu kaunteya śrutam āsīt purā mayā
mārkaṇḍeyasya vadato ye doṣā māṃsabhakṣaṇe
37
yo hi khādati māṃsāni prāṇināṃ jīvitārthinām
hatānāṃ vā mṛtānāṃ vā yathā hantā tathaiva sa
ḥ
38
dhanena krāyato hanti khādakaś copabhogataḥ
ghātako vadhabandhābhyām ity eṣa trividho vadha
ḥ
39
akhādann anumodaṃś ca bhāvadoṣeṇa mānavaḥ
yo 'numanyeta hantavyaṃ so 'pi doṣeṇa lipyate
40
adhṛṣyaḥ sarvabhūtānām āyuṣmān nīrujaḥ sukhī
bhavaty abhakṣayan māṃsaṃ dayāvān prāṇinām iha
41
hiraṇyadānair godānair bhūmidānaiś ca sarvaśaḥ
māṃsasyābhakṣaṇe dharmo viśiṣṭaḥ syād iti śruti
ḥ
42
aprokṣitaṃ vṛthā māṃsaṃ vidhihīnaṃ na bhakṣayet
bhakṣayan nirayaṃ yāti naro nāsty atra saṃśaya
ḥ
43
prokṣitābhyukṣitaṃ māṃsaṃ tathā brāhmaṇa kāmyayā
alpadoṣam iha jñeya viparīte tu lipyate
44
khādakasya kṛte jantuṃ yo hanyāt puruṣādhamaḥ
mahādoṣakaras tatra khādako na tu ghātaka
ḥ
45
ijyā yajñaśrutikṛtair yo mārgair abudho janaḥ
hanyāj jantuṃ māṃsagṛddhrī sa vai narakabhān nara
ḥ
46
bhakṣayitvā tu yo māṃsaṃ paścād api nivartate
tasyāpi sumahān dharmo yaḥ pāpād vinivartate
47
hartā cānumantā ca viśistā kraya vikrayī
saṃskartā copabhoktā ca ghātakāḥ sarva eva te
48
idam anyat tu vakṣyāmi pramāṇaṃ vidhinirmitam
purāṇam ṛṣibhir juṣṭaṃ vedeṣu pariniścitam
49
pravṛtti lakṣaṇe dharme phalārthibhir abhidrute
yathoktaṃ rājaśārdūla na tu tan mokṣakāṅkṣiṇām
50
havir yat saṃskṛtaṃ mantraiḥ prokṣitābhyukṣitaṃ śuci
vedoktena pramāṇena pit
ṝṇāṃ
prakriyāsu ca
ato 'nyathā vṛthā māṃsam abhakṣyaṃ manur abravīt
51
asvargyam ayaśasyaṃ ca rakṣovad bharatarṣabha
vidhinā hi narāḥ pūrvaṃ māṃsaṃ rājan abhakṣayan
52
ya icchet puruṣo 'tyantam ātmānaṃ nirupadravam
sa varjayeta māṃsāni prāṇinām iha sarvaśa
ḥ
53
rūyate hi purākalpe n
ṛṇāṃ
vrīhi mayaḥ paśuḥ
yenāyajanta yajvānaḥ puṇyalokaparāya
ṇāḥ
54
ṛ
ibhiḥ saṃśayaṃ pṛṣṭo vasuś cedipatiḥ purā
abhakṣyam iti māṃsaṃ sa prāha bhakṣyam iti prabho
55
kāśān medinīṃ prāptas tataḥ sa pṛthivīpatiḥ
etad eva punaś coktvā viveśa dharaṇītalam
56
prajānāṃ hitakāmena tv agastyena mahātmanā
āraṇyāḥ sarvadaivatyāḥ prokṣitās tapasā mṛg
āḥ
57
kriyā hy evaṃ na hīyante pitṛdaivatasaṃśritāḥ
prīyante pitaraś caiva nyāyato māṃsatarpit
āḥ
58
idaṃ tu śṛṇu rājendra kīrtyamānaṃ mayānagha
abhakṣaṇe sarvasukhaṃ māṃsasya manujādhipa
59
yas tu varṣaśataṃ pūrṇaṃ tapas tapyet sudāruṇam
yaś caikaṃ varjayen māṃsaṃ samam etan mataṃ mama
60
kaumude tu viśeṣeṇa śuklapakśe narādhipa
varjayet sarvamāṃsāni dharmo hy atra vidhīyate
61
caturo vārṣikān māsān yo māṃsaṃ parivarjayet
catvāri bhadrāṇy āpnoti kīrtim āyur yaśobalam
62
atha vā māsam apy ekaṃ sarvamāṃsāny abhakṣayan
atītya sarvaduḥkhāni sukhī jīven nirāmaya
ḥ
63
ye varjayanti māṃsāni māsaśaḥ pakṣaśo 'pi vā
teṣāṃ hiṃsā nivṛttānāṃ brahmaloko vidhīyate
64
māṃsaṃ tu kaumudaṃ pakṣaṃ varjitaṃ pārtha rājabhiḥ
sarvabhūtātmabhūtair tair vijñātārthaparāvarai
ḥ
65
nābhāgenāmbarīṣeṇa gayena ca mahātmanā
āyuṣā cānaraṇyena dilīpa raghupūrubhi
ḥ
66
kārtavīryāniruddhābhyāṃ nahuṣeṇa yayātinā
nṛgeṇa viṣvagaśvena tathaiva śaśabindunā
yuvanāśvena ca tathā śibinauśīnareṇa ca
67
yenacitreṇa rājendra somakena vṛkeṇa ca
raivatena ranti devena vasunā sṛñjayena ca
68
duḥṣantena karūṣeṇa rāmālarka nalais tathā
virūpāśvena niminā janakena ca dhīmat
ā
69
silena pṛthunā caiva vīrasenena caiva ha
ikṣvākuṇā śambhunā ca śvetena sagareṇa ca
70
etaiś cānyaiś ca rājendra purā māṃsaṃ na bhakṣitam
śāradaṃ kaumudaṃ māsaṃ tatas te svargam āpnuvan
71
brahmaloke ca tiṣṭhanti jvalamānāḥ śriyānvitāḥ
upāsyamānā gandharvaiḥ strīsahasrasamanvit
āḥ
72
tad etad uttamaṃ dharmam ahiṃsā lakṣaṇaṃ śubham
ye caranti mahātmāno nākapṛṣṭhe vasanti te
73
madhu māṃsaṃ ca ye nityaṃ varjayantīha dhārmikāḥ
janmaprabhṛti madyaṃ ca sarve te munayaḥ smṛtāḥ
viśiṣṭatāṃ jñātiṣu ca lalbhante nātra saṃśaya
ḥ
74
pannaś cāpado mucyed baddhomucyeta bandhanāt
mucyet tathāturo rogād duḥkhān mucyeta duḥkhita
ḥ
75
tiryagyoniṃ na gaccheta rūpavāṃś ca bhaven naraḥ
buddhimān vai kuruśreṣṭha prāpnuyāc ca mahad yaśa
ḥ
76
etat te kathitaṃ rājan māṃsasya parivarjane
pravṛttau ca nivṛttau ca vidhānam ṛṣinirmitam
mahabharata parva
|
mahabharata parva
Home
>
Library
>
New
>
John Dargavel Smith
>
The Mahabharata In Sanskrit
>
Book 13. Chapter 116