Home
>
Library
>
New
>
John Dargavel Smith
>
The Mahabharata In Sanskrit
>
Book 9. Chapter 8
Book 9. Chapter 8
The Mahabharata In Sanskrit
Book 9
Chapter
8
1
[स]
तथ परववृते युद्धं कुरूणां भयवर्धनम
सृञ्जयैः सह राजेन्द्र घॊरं देवासुरॊपमम
2
नरा रथा गजौघाश च सादिनश च सहस्रशः
वाजिनश च पराक्रान्ताः समाजग्मुः परस्परम
3
नागानां भीमरूपाणां दरवतां निस्वनॊ महान
अश्रूयत यथाकाले जलदानां नभस्तले
4
नागैर अभ्याहताः के चित सरथा रथिनॊ ऽपतन
वयद्रवन्त रणे वीरा दराव्यमाणा मदॊत्कटैः
5
हयौघान पादरक्षांश च रथिनस तत्र शिक्षिताः
शरैः संप्रेषयाम आसुः परलॊकाय भारत
6
सादिनः शिक्षिता राजन परिवार्य महारथान
विचरन्तॊ रणे ऽभयघ्नन परासशक्त्यृष्टिभिस तथा
7
धन्विनः पुरुषाः के चित संनिवार्य महारथान
एकं बहव आसाद्य परेषयेयुर यमक्षयम
8
नागं रथवरांश चान्ये परिवार्य महारथाः
सॊत्तरायुधिनं जघ्नुर दरवमाणा महारवम
9
तथा च रथिनं करुद्धं विकिरन्तं शरान बहून
नागा जघ्नुर महाराज परिवार्य समन्ततः
10
नागॊ नागम अभिद्रुत्य रथी च रथिनं रणे
शक्तॊ तॊमरनाराचैर निजघ्नुस तत्र तत्र ह
11
पादातान अवमृद्नन्तॊ रथवारणवाजिनः
रणमध्ये वयदृश्यन्त कुर्वन्तॊ महद आकुलम
12
हयाश च पर्यधावन्त चामरैर उपशॊभिताः
हंसा हिमवतः परस्थे पिबन्त इव मेदिनीम
13
तेषां तु वाजिनां भूमिः खुरैश चित्रा विशां पते
अशॊभत यथा नारी करज कषतविक्षता
14
वाजिनां खुरशब्देन रथे नेमिस्वनेन च
पत्तीनां चापि शब्देन नागानां बृह्मितेन च
15
वादित्राणां च घॊषेण शङ्खानां निस्वनेन च
अभवन नादिता भूमिर निर्घातिर इव भारत
16
धनुषां कूजमानानां निस्त्रिंशानां च दीप्यताम
कवचानां परभाभिश च न पराज्ञायत किं चन
17
बहवॊ बाहवश छिन्ना नागराजकरॊपमाः
उद्वेष्टन्ते विवेष्टन्ते वेगं कुर्वन्ति दारुणम
18
शिरसां च महाराज पततां वसुधातले
चयुतानाम इव तालेभ्यः फलानां शरूयते सवनः
19
शिरॊभिः पतितैर भाति रुधिरार्द्रैर वसुंधरा
तपनीयनिभैः काले नलिनैर इव भारत
20
उद्वृत्तनयनैस तैस तु गतसत्त्वैः सुविक्षतैः
वयभ्राजत महाराज पुण्डरीकैर इवावृता
21
बाहुभिश चन्दनादिग्धैः सकेयूरैर महाधनैः
पतितैर भाति राजेन्द्र मही शक्रध्वजैर इव
22
ऊरुभिश च नरेन्द्राणां विनिकृत्तैर महाहवे
हस्तिहस्तॊपमैर अन्यैः संवृतं तद रणाङ्गणम
23
कबन्ध शतसंकीर्णं छत्त्र चामरशॊभितम
सेना वनं तच छुशुभे वनं पुष्पाचितं यथा
24
तत्र यॊधा महाराज विचरन्तॊ हय अभीतवत
दृश्यन्ते रुधिराक्ताङ्गाः पुष्पिता इव किंशुकाः
25
मातङ्गाश चाप्य अदृश्यन्त शरतॊमर पीडिताः
पतन्तस तत्र तत्रैव छिन्नाभ्र सदृशा रणे
26
गजानीकं महाराज वध्यमानं महात्मभिः
वयदीर्यत दिशः सर्वा वातनुन्ना घना इव
27
ते गजा घनसंकाशाः पेतुर उव्यां समन्ततः
वज्ररुग्णा इव बभुः पर्वता युगसंक्षये
28
हयानां सादिभिः सार्धं पतितानां महीतले
राशयः संप्रदृश्यन्ते गिरिमात्रास ततस ततः
29
संजज्ञे रणभूमौ तु परलॊकवहा नदी
शॊणितॊदा रथावर्ता धवजवृक्षास्थि शर्करा
30
भुजनक्रा धनुः सरॊता हस्तिशैला हयॊपला
मेदॊ मज्जा कर्दमिनी छत्त्र हंसा गदॊडुपा
31
कवचॊष्णीष संछन्ना पताका रुचिरद्रुमा
चक्रचक्रावली जुष्टा तरिवेणू दण्डकावृता
32
शूराणां हर्षजननी भीरूणां भयवर्धिनी
परावर्तत नदी रौरा कुरुसृञ्जयसंकुला
33
तां नदीं पितृलॊकाय वहन्तीम अतिभैरवाम
तेरुर वाहन नौभिस ते शूराः परिघबाहवः
34
वर्तमाने तथा युद्धे निर्मर्यादे विशां पते
चतुरङ्गक्षये घॊरे पूर्वं देवासुरॊपमे
35
अक्रॊशन बान्धवान अन्ये तत्र तत्र परंतप
करॊशद्भिर बान्धवैश चान्ये भयार्ता न निवर्तिरे
36
निर्मर्यादे तथा युद्धे वर्तमाने भयानके
अर्जुनॊ भीमसेनश च मॊहयां चक्रतुः परान
37
सा वध्यमाना महती सेना तव जनाधिप
अमुह्यत तत्र तत्रैव यॊषिन मदवशाद इव
38
मॊहयित्वाच तां सेनां भिम सेनधनंजयौ
दध्मतुर वारिजौ तत्र सिंहनादं च नेदतुः
39
शरुत्वैव तु महाशब्दं धृष्टद्युम्न शिखण्डिनौ
धर्मराजं पुरस्कृत्य मद्रराजम अभिद्रुतौ
40
तत्राश्चर्यम अपश्याम घॊररूपं विशां पते
शल्येन संगताः शूरा यद अयुध्यन्त भागशः
41
माद्रीपुत्रौ सरभसौ कृतास्त्रौ युद्धदुर्मदौ
अभ्ययातां तवरायुक्तौ जिगीषन्तौ बलं तव
42
ततॊ नयवर्तत बलं तावकं भरतर्षभ
शरैः परणुन्नं बहुधा पाण्डवैर जितकाशिभिः
43
वद्यमाना चमूः सा तु पुत्राणां परेक्षतां तव
भेजे दिशॊ महाराज परणुन्ना दृढधन्विभिः
हाहाकारॊ महाञ जज्ञे यॊधानां तव भारत
44
तिष्ठ तिष्ठेति वाग आसीद दरावितानां महात्मनाम
कषत्रियाणां तदान्यॊन्यं संयुगे जयम इच्छताम
आद्रवन्न एव भग्नास ते पाण्डवस तव सैनिकाः
45
तयक्त्वा युद्धि परियान पुत्रान भरातॄन अथ पितामहान
मातुलान भागिनेयांश च तथा संबन्धिबान्धवान
46
हयान दविपांस तवरयन्तॊ यॊधा जग्मुः समन्ततः
आत्मत्राण कृतॊत्साहास तावका भरतर्षभ
1
[s]
tatha pravavṛte yuddhaṃ kur
ūṇāṃ
bhayavardhanam
sṛñjayaiḥ saha rājendra ghoraṃ devāsuropamam
2
narā rathā gajaughāś ca sādinaś ca sahasraśaḥ
vājinaś ca parākrāntāḥ samājagmuḥ parasparam
3
nāgānāṃ bhīmarūp
āṇāṃ
dravatāṃ nisvano mahān
aśrūyata yathākāle jaladānāṃ nabhastale
4
nāgair abhyāhatāḥ ke cit sarathā rathino 'patan
vyadravanta raṇe vīrā drāvyamāṇā madotkaṭai
ḥ
5
hayaughān pādarak
ṣāṃś
ca rathinas tatra śikṣit
āḥ
araiḥ saṃpreṣayām āsuḥ paralokāya bhārata
6
sādinaḥ śikṣitā rājan parivārya mahārathān
vicaranto raṇe 'bhyaghnan prāsaśaktyṛṣṭibhis tath
ā
7
dhanvinaḥ puruṣāḥ ke cit saṃnivārya mahārathān
ekaṃ bahava āsādya preṣayeyur yamakṣayam
8
nāgaṃ rathavarāṃś cānye parivārya mahārathāḥ
sottarāyudhinaṃ jaghnur dravamāṇā mahāravam
9
tathā ca rathinaṃ kruddhaṃ vikirantaṃ śarān bahūn
nāgā jaghnur mahārāja parivārya samantata
ḥ
10
nāgo nāgam abhidrutya rathī ca rathinaṃ raṇe
śakto tomaranārācair nijaghnus tatra tatra ha
11
pādātān avamṛdnanto rathavāraṇavājinaḥ
raṇamadhye vyadṛśyanta kurvanto mahad ākulam
12
hayāś ca paryadhāvanta cāmarair upaśobhitāḥ
haṃsā himavataḥ prasthe pibanta iva medinīm
13
teṣāṃ tu vājināṃ bhūmiḥ khuraiś citrā viśāṃ pate
aśobhata yathā nārī karaja kṣatavikṣat
ā
14
vājināṃ khuraśabdena rathe nemisvanena ca
pattīnāṃ cāpi śabdena nāgānāṃ bṛhmitena ca
15
vāditr
āṇāṃ
ca ghoṣeṇa śaṅkhānāṃ nisvanena ca
abhavan nāditā bhūmir nirghātir iva bhārata
16
dhanuṣāṃ kūjamānānāṃ nistriṃśānāṃ ca dīpyatām
kavacānāṃ prabhābhiś ca na prājñāyata kiṃ cana
17
bahavo bāhavaś chinnā nāgarājakaropamāḥ
udveṣṭante viveṣṭante vegaṃ kurvanti dāruṇam
18
irasāṃ ca mahārāja patatāṃ vasudhātale
cyutānām iva tālebhyaḥ phalānāṃ śrūyate svana
ḥ
19
irobhiḥ patitair bhāti rudhirārdrair vasuṃdharā
tapanīyanibhaiḥ kāle nalinair iva bhārata
20
udvṛttanayanais tais tu gatasattvaiḥ suvikṣataiḥ
vyabhrājata mahārāja puṇḍarīkair ivāvṛt
ā
21
bāhubhiś candanādigdhaiḥ sakeyūrair mahādhanaiḥ
patitair bhāti rājendra mahī śakradhvajair iva
22
rubhiś ca narendr
āṇāṃ
vinikṛttair mahāhave
hastihastopamair anyaiḥ saṃvṛtaṃ tad raṇāṅgaṇam
23
kabandha śatasaṃkīrṇaṃ chattra cāmaraśobhitam
senā vanaṃ tac chuśubhe vanaṃ puṣpācitaṃ yath
ā
24
tatra yodhā mahārāja vicaranto hy abhītavat
dṛśyante rudhirāktāṅgāḥ puṣpitā iva kiṃśuk
āḥ
25
mātaṅgāś cāpy adṛśyanta śaratomara pīḍitāḥ
patantas tatra tatraiva chinnābhra sadṛśā raṇe
26
gajānīkaṃ mahārāja vadhyamānaṃ mahātmabhiḥ
vyadīryata diśaḥ sarvā vātanunnā ghanā iva
27
te gajā ghanasaṃkāśāḥ petur uvyāṃ samantataḥ
vajrarugṇā iva babhuḥ parvatā yugasaṃkṣaye
28
hayānāṃ sādibhiḥ sārdhaṃ patitānāṃ mahītale
rāśayaḥ saṃpradṛśyante girimātrās tatas tata
ḥ
29
saṃjajñe raṇabhūmau tu paralokavahā nadī
śoṇitodā rathāvartā dhvajavṛkṣāsthi śarkar
ā
30
bhujanakrā dhanuḥ srotā hastiśailā hayopalā
medo majjā kardaminī chattra haṃsā gadoḍup
ā
31
kavaco
ṣṇī
a saṃchannā patākā ruciradrumā
cakracakrāvalī juṣṭā triveṇū daṇḍakāvṛt
ā
32
ś
r
āṇāṃ
harṣajananī bhīr
ūṇāṃ
bhayavardhinī
prāvartata nadī raurā kurusṛñjayasaṃkul
ā
33
tāṃ nadīṃ pitṛlokāya vahantīm atibhairavām
terur vāhana naubhis te śūrāḥ parighabāhava
ḥ
34
vartamāne tathā yuddhe nirmaryāde viśāṃ pate
caturaṅgakṣaye ghore pūrvaṃ devāsuropame
35
akrośan bāndhavān anye tatra tatra paraṃtapa
krośadbhir bāndhavaiś cānye bhayārtā na nivartire
36
nirmaryāde tathā yuddhe vartamāne bhayānake
arjuno bhīmasenaś ca mohayāṃ cakratuḥ parān
37
sā vadhyamānā mahatī senā tava janādhipa
amuhyat tatra tatraiva yoṣin madavaśād iva
38
mohayitvāca tāṃ senāṃ bhima senadhanaṃjayau
dadhmatur vārijau tatra siṃhanādaṃ ca nedatu
ḥ
39
rutvaiva tu mahāśabdaṃ dhṛṣṭadyumna śikhaṇḍinau
dharmarājaṃ puraskṛtya madrarājam abhidrutau
40
tatrāścaryam apaśyāma ghorarūpaṃ viśāṃ pate
śalyena saṃgatāḥ śūrā yad ayudhyanta bhāgaśa
ḥ
41
mādrīputrau sarabhasau kṛtāstrau yuddhadurmadau
abhyayātāṃ tvarāyuktau jigīṣantau balaṃ tava
42
tato nyavartata balaṃ tāvakaṃ bharatarṣabha
śaraiḥ praṇunnaṃ bahudhā pāṇḍavair jitakāśibhi
ḥ
43
vadyamānā camūḥ sā tu putr
āṇāṃ
prekṣatāṃ tava
bheje diśo mahārāja praṇunnā dṛḍhadhanvibhiḥ
hāhākāro mahāñ jajñe yodhānāṃ tava bhārata
44
tiṣṭha tiṣṭheti vāg āsīd drāvitānāṃ mahātmanām
kṣatriy
āṇāṃ
tadānyonyaṃ saṃyuge jayam icchatām
ādravann eva bhagnās te pāṇḍavas tava sainik
āḥ
45
tyaktvā yuddhi priyān putrān bhrātṝn atha pitāmahān
mātulān bhāgineyāṃś ca tathā saṃbandhibāndhavān
46
hayān dvipāṃs tvarayanto yodhā jagmuḥ samantataḥ
ātmatrāṇa kṛtotsāhās tāvakā bharatarṣabha
enlightenment buddha
|
gospel thomas buddha vs jesu
Home
>
Library
>
New
>
John Dargavel Smith
>
The Mahabharata In Sanskrit
>
Book 9. Chapter 8